Pinēns ir monoterpēns (C10H16), kas priežu skujām, rozmarīnam un daudzām kaņepju šķirnēm piešķir asu, koksnes smaržu. Tas sastopams kā alfa-pinēns un beta-pinēns, un tas ir terpentīna galvenā sastāvdaļa. Rūpniecībā to izmanto smaržvielās, aromatizētājos un šķīdinātājos. Tas ir viens no terpēniem, kas piešķir sveķainu noti kaņepēm, ko Formula Swiss audzē Šveicē.
Galvenie fakti
- Ķīmiskā klase
- Biciklisks monoterpēns (ogļūdeņradis), C10H16, ar diviem izomēriem – alfa- un beta-pinēnu.
- Kur tas sastopams
- Priedes un citi skujkoki, rozmarīns, baziliks, pētersīļi, šķiedras kaņepes un kaņepes. Terpentīns galvenokārt sastāv no pinēna.
- Juridiskais statuss
- Nav kontrolējama viela. To likumīgi izmanto smaržvielās, aromatizētājos un šķīdinātājos.
- Formula Swiss produktos
- Mūsu produktu datos pinēna saturs nav norādīts, tāpēc mēs par to neko neapgalvojam.
Kaņepju auga terpēni ir aizraujoši un piešķir katrai šķirnei unikālo smaržu. To vidū pinēns izceļas ar dzidro aromātu un plašāko lomu gan augā, gan ārpus tā.
Formula Swiss Šveicē audzē vairākas Cannabis sativa šķirnes telpās, ārā un siltumnīcās. Pinēns ir viens no terpēniem, kas kaņepju aromātam piešķir asu, sveķainu noti, – tā pati molekula, kas piešķir priežu mežam tā raksturīgo smaržu.
Šajā rakstā padziļināti aplūkots pinēns — no dabiskajiem avotiem līdz nozīmei kaņepēs un klātbūtnei ikdienas produktos.
Labāk skatāties, nevis lasāt? Šajā video aplūkoti raksta galvenie punkti:
Galvenās atziņas
- Pinēns ir terpēns, kas pazīstams ar raksturīgu priežu aromātu.
- Tam ir divas formas: alfa-pinēns un beta-pinēns.
- Pinēns sastopams kaņepēs, priedēs, rozmarīnā un bazilikā.
- Šis terpēns papildina kaņepju šķirņu smaržu un garšu.
- Pinēnu plaši izmanto smaržvielās, tīrīšanas līdzekļos un kā aromatizētāju.
Skaidrojums par terpēniem kaņepēs
Terpēni dabiski sastopami plašā augu klāstā, tostarp augļos, dārzeņos, garšaugos un garšvielās. Tie piešķir šiem augiem raksturīgos aromātus un papildina to kopējo raksturu.
Kaņepēs pētnieki līdz šim identificējuši vairāk nekā 100 dažādu terpēnu. Katram ir savs ķīmiskais sastāvs, kas palīdz veidot konkrētas šķirnes smaržu un garšu. Kaņepju šķirnes kopējo pieredzi ietekmē ne tikai kanabinoīdi, bet arī tās unikālais terpēnu maisījums.
Pinēna kā kaņepju terpēna nozīme
Pinēns ir viens no nozīmīgākajiem kaņepēs sastopamajiem terpēniem. Tas pazīstams ar raksturīgo priežu smaržu, kas var būt vairāk vai mazāk intensīva atkarībā no tā daudzuma konkrētajā šķirnē.
Žurnālā Biomolecules 2021. gadā publicētajā pētījumā limonēns un alfa pinēns tika pētīti eksperimentos ar baktēriju šūnām. Tika pētīts, kā abi savienojumi bojā baktēriju šūnu membrānas, kas palīdz izskaidrot to pretmikrobu darbību laboratorijā.
Kopumā pinēns izceļas ar unikālu aromātu un ieguldījumu dažādu kaņepju šķirņu kopējā raksturā.
Kas ir pinēns?
Vai kādreiz, pastaigājoties pa mežu, esat pamanījuši svaigo priežu aromātu? Šo smaržu rada terpēns pinēns.
Terpēni ir augos sastopami organiskie savienojumi, kas veido to aromātu un garšu. Pinēns ietver alfa-pinēnu un beta-pinēnu — radniecīgus, bet atšķirīgus savienojumus. Alfa-pinēns ir plaši sastopams dabā un veido priedēm raksturīgo aromātu.
Pinēna molekulārā formula ir C10H16, un tam ir divas formas: alfa-pinēns un beta-pinēns. Alfa-pinēnam ir salda koksnes smarža, savukārt beta-pinēnam — izteiktāks zālaugu aromāts.
Pinēna definīcija un ķīmiskā struktūra
Pinēni pieder monoterpēnu grupai, un to oglekļa skelets ir atvasināts no divām izoprēna vienībām. Katram ir 10 oglekļa atomi bicikliskā struktūrā un viena oglekļa–oglekļa dubultsaite. Alfa-pinēns un beta-pinēns atšķiras pēc šīs dubultsaites novietojuma, kā aprakstīts tālāk.
Atmosfērā pinēni reaģē ar oksidētājiem, piemēram, ozonu, hidroksilradikāļiem un nitrātradikāļiem. Atmosfēras ķīmijas pētījumi aplūko, kā šīs reakcijas ietekmē gaisa kvalitāti. Mežu izdalītais pinēns reaģē ar ozonu un citiem oksidētājiem un palīdz veidot zilgano dūmaku virs priežu mežiem.
Pinēna avoti dabā
Pinēni ir plaši sastopami dabā, un tos var iegūt arī citos procesos:
Dabiskie avoti:
- Skujkoki: Priedes, baltegles, egles, cipreses un kadiķi.
- Garšaugi: Rozmarīns, baziliks, dilles, pētersīļi un salvija.
Citas ieguves metodes:
- Ķīmiskā sintēze: Pinēnus var radīt rūpnieciskos procesos.
- Mikrobu ražošana: pētnieki ir ieguvuši pinēnu, izmantojot ģenētiski modificētus mikroorganismus.
Pinēns kaņepēs
Kaņepes ir sarežģīts augs, kas satur simtiem savienojumu, tostarp kanabinoīdus, terpēnus un flavonoīdus. Terpēni ir īpaši interesanti, jo tie veido kaņepju aromātu. Viens no svarīgākajiem kaņepju terpēniem ir pinēns.
Pinēna klātbūtne un koncentrācija dažādās kaņepju šķirnēs
Pinēna klātbūtne un koncentrācija dažādos kaņepju paraugos atšķiras. Ģenētiskie un ķīmiskie pētījumi liecina, ka komerciālie apzīmējumi sativa un indica slikti raksturo kopējo daudzveidību. Ar šiem apzīmējumiem vien nevar noteikt pinēna saturu konkrētā augā vai produktā; vajadzīga attiecīgā parauga ķīmiskā analīze.
Cik daudz pinēna ir konkrētā partijā, parāda tikai tās laboratorijas analīze. Pinēna un citu aromātvielu līdzsvars veido kopējo smaržu.
Pinēna ietekme uz kaņepju aromāta profilu
Pinēnam ir unikāls aromāts, ko bieži raksturo kā priedēm vai koksnei līdzīgu. Šo raksturīgo smaržu var sajust pat tad, ja šķirnes ķīmiskajā sastāvā tas ir zemā koncentrācijā.
Papildus priežu aromātam tas sniedz arī svaigu smaržu, kas palīdz nomākt spēcīgo aromātu, kas saistīts ar noteiktām šķirnēm. Garšas ziņā pinēni piešķir svaigumu, kas līdzīgs piparmētrai vai eikaliptam un var būt patīkams kaņepju produktos ar augstu pinēna saturu.
Pinēna veidi
Pinēns ir terpēns, kas sastopams dažādās kaņepju šķirnēs un daudzos citos augos, tostarp priedēs, rozmarīnā un bazilikā. Ir divi pinēna veidi: alfa-pinēns un beta-pinēns. To ķīmiskās struktūras ir līdzīgas, taču atšķiras atomu izkārtojums, kas rada atšķirīgas īpašības un ietekmē aromātu.
Atšķirības starp alfa-pinēnu un beta-pinēnu
Alfa-pinēns ir visbiežāk sastopamais pinēna veids. Tam ir spēcīgs, svaigs aromāts, kas atgādina priežu skujas vai baltegles. Šo terpēnu galvenokārt pazīst tā raksturīgās smaržas dēļ.
Savukārt beta-pinēnam ir salds koksnes aromāts, kas atgādina rozmarīnu vai baziliku. Lai gan tas ir retāks par alfa-pinēnu, tam ir savas aromātiskās īpašības.
Gan alfa-pinēns, gan beta-pinēns sastopams dažādās kaņepju šķirnēs, un to koncentrāciju ietekmē ģenētika un audzēšanas apstākļi. To aromātiskie profili papildina šo šķirņu kopējo maņu pieredzi.
Galvenā atšķirība starp alfa-pinēnu un beta-pinēnu ir molekulārajā struktūrā. Alfa-pinēnam ir dubultsaite starp 2. un 3. oglekļa atomu, savukārt beta-pinēnam ir eksocikliska dubultsaite, nevis dubultsaite C2-C3 pozīcijā.
Alfa-pinēns un beta-pinēns var būt sastopami dažādās kaņepju šķirnēs. Apzīmējums sativa, indica vai hibrīds neaizstāj abu savienojumu mērījumus konkrētajā paraugā. Ģenētika, audzēšana un apstrāde var ietekmēt iegūto ķīmisko profilu.
Ko pinēns dara organismā?
Ieelpojot alfa pinēnu, uzsūcas apmēram 60%. Kontrolētā iedarbības pētījumā daži brīvprātīgie pie lielākām koncentrācijām ziņoja par kairinājumu, lai gan plaušu funkcija nemainījās (Falk et al., 1990). Receptoru testos ne alfa, ne beta pinēns neiedarbojās uz CB1 vai CB2 kanabinoīdu receptoriem (Finlay et al., 2020). Pārskatos izteikts pieņēmums, ka pinēns varētu mainīt dažas THC iedarbības, taču cilvēkiem tas nav pārbaudīts (Russo, 2011).
Pinēna rūpnieciskie lietojumi
Pinēnu pēta ne tikai botānikā; tam ir arī dažādi rūpnieciski lietojumi. Viens no izplatītākajiem ir šķīdinātājs tīrīšanas līdzekļos tā spēcīgo šķīdināšanas īpašību dēļ. To izmanto arī kā aromatizētāju pārtikas produktos.
Turklāt pinēna aromātiskās īpašības padara to piemērotu smaržu un smaržvielu sastāvam. Spēja šķīdināt eļļas padara to par kandidātu izmantošanai krāsu, laku un līmju ražošanā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas ir pinēns?
Pinēns ir viens no dabā un kaņepēs visbiežāk sastopamajiem terpēniem. Pinēnam ir divas struktūras – alfa un beta. Alfa pinēns ir viens no dabā visplašāk izplatītajiem terpēniem un pieder monoterpēnu grupai.
Kādi ir pinēna avoti dabā?
Pinēns sastopams dažādos svaigos garšaugos, piemēram, rozmarīnā, bazilikā, dillēs, ciedrā, eikaliptā, pētersīļos un dažos citrusaugļos, piemēram, laima un citrona mizā. Tas ir arī terpentīna galvenā sastāvdaļa – maisījuma, ko izmanto kā šķīdinātāju un tīrīšanas līdzekli, tostarp krāsošanas un lakošanas darbos.
Kādi ir divi pinēna veidi?
Ir divi pinēna veidi: alfa-pinēns un beta-pinēns. Šie savienojumi pazīstami ar atšķirīgiem aromātiskajiem profiliem un strukturālām atšķirībām. Tie veido dažādu augu, tostarp skujkoku un garšaugu, raksturīgās smaržas un piedalās kopējā maņu pieredzē, kas saistīta ar noteiktiem augu avotiem.
Kurās kaņepju šķirnēs ir daudz pinēna?
Bieži tiek minēti tādi nosaukumi kā Blue Dream, OG Kush un Strawberry Cough, taču nosaukums vien neliecina par augstu pinēna saturu. Pārbaudiet konkrētās partijas ķīmisko analīzi, nevis paļaujieties uz šķirnes nosaukumu.
Kāda ir atšķirība starp alfa-pinēnu un beta-pinēnu?
Alfa pinēns un beta pinēns ir divas viena terpēna formas. Alfa pinēns ir izplatītāks un asi smaržo pēc priedēm; beta pinēns smaržo vairāk pēc garšaugiem un koksnes. Abi veido daudzu augu raksturīgo smaržu.
Kā pinēns mijiedarbojas ar citiem kaņepju savienojumiem?
Pinēns veido kaņepju aromātu. Iespējamais svītas efekts joprojām nav pierādīts: receptoru testos pinēns neiedarbojās uz CB1 vai CB2 (Finlay et al., 2020).
Šis raksts ir tikai informatīvs un neapraksta nevienu mūsu veikala produktu. Formula Swiss eļļas ir kosmētikas līdzekļi ārīgai lietošanai. Skatiet mūsu pilno atrunu.
Pēdējoreiz pārskatīts:
Avoti
- Melkina OE et al. (2021). The Mode of Action of Cyclic Monoterpenes (-)-Limoneneand (+)-α-Pinene on Bacterial Cells. Biomolecules. pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC8227088/
- Rolletter M et al. (2019). Investigation of the α-pinene photooxidation by OH in the atmospheric simulation chamber SAPHIR. Atmospheric Chemistry and Physics. acp.copernicus.org/articles/19/11635/2019/acp-19-11635-2019.
- Sarria S et al. (2014). Microbial synthesis of pinene. ACS Synth Biol. pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/24679043/
- Watts S et al. (2021). Cannabis labelling is associated with genetic variation in terpene synthase genes. Nature Plants. www.nature.com/articles/s41477-021-01003-y
- Falk AA et al. (1990). Uptake, distribution and elimination of alpha-pinene in man after exposure by inhalation. Scand J Work Environ Health. pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/2255878/
- Finlay DB et al. (2020). Terpenoids From Cannabis Do Not Mediate an Entourage Effect by Acting at Cannabinoid Receptors. Front Pharmacol. pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/32269529/
- Russo EB (2011). Taming THC: potential cannabis synergy and phytocannabinoid-terpenoid entourage effects. Br J Pharmacol. pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/21749363/
